Pašvaldība

Salas novads atrodas Zemgales plānošanas reģionā, ko veido Salas un Sēlpils pagasti ar kopējo platību 317,12 km2. 2,8 procenti jeb 8,9 km2 no novada teritorijas atrodas uz salas pie Jēkabpils. Abi novada pagasti ir ļoti atšķirīgi, Sēlpils pagasts ir bagāts ar kultūrvēsturisko mantojumu un skaistām ainavām, savukārt, Salas pagastā ir attīstīta uzņēmējdarbība un sociālā infrastruktūra. Salas novads robežojas ar pieciem novadiem – Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadiem, kā arī Jēkabpils pilsētu. 

Teritoriāli starp kaimiņu novadiem Salas novads ir pats mazākais un viens no mazākajiem Zemgales plānošanas reģionā. Kopumā ZPR apvieno 22 pašvaldības.Deklarēto iedzīvotāju skaits novadā uz 2017. gada 1.javāri bija 3496 pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju.

Kopumā Salas novadā ir 8 ciemi: Biržu, Dolomīta , Gravānu , Indrānu, Ošānu, Putnukalnu, Salas un Sēlijas. Novada administratīvais centrs atrodas Salas pagasta Salas ciemā. Pēc Lursoft datiem, Salas novada ciemos ir 27 ielas, 172 mājas un reģistrētas 205 uzņēmumu juridiskās adreses.

Gar novada ziemeļu robežu tek Daugava, kas nosaka dabas apstākļus un ir ietekmējusi novada vēsturisko attīstību. Novadu šķērso trīs Valsts reģionālie autoceļi P76 (Aizkraukle – Jēkabpils), P75 (Viesīte – Jēkabpils), P72 (Birži – Ilūkste) kā arī tranzīta dzelzceļa līnija (Jelgava – Jēkabpils). Attālums no novada centra– Salas ciema līdz galvaspilsētai ir 125 km, bet līdz blakus esošajai Jēkabpils pilsētai – 8 km.

Salas novads atrodas Daugavas – sena un nozīmīga ūdensceļa tiešā tuvumā. Tas ievērojami veicināja teritorijas attīstību. Vēsturnieki Sēlpils pilskalnu uzskata par seno sēļu novada centru. Sēlpils nosaukums pirmo reizi minēts Indriķa hronikā 1208. gadā. Pirmais Pasaules karš Sēlpils un Salas pagastos radīja lielus postījumus un iznīcināja daudz saimniecību. Otrais Pasaules karš pagastiem nodarīja mazākus zaudējumus, bet pēckara gados notika iedzīvotāju represijas. Kolhozu „Sēlija” izveidoja 1947. gadā un tas bija viens no pirmajiem Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Salas ciems 1980. gadā ieguva labākā ciema nosaukumu Republikā labiekārtojuma un arhitektoniskā izveidojuma konkursā.

SALAS PAGASTS SALAS NOVADĀ

Salas pagasts ir viens no diviem Salas novada pagastiem (Salas un Sēlpils). Tā kopējā platība ir 19 516,1 ha. Pagasta centrs Sala atrodas 140 km no Rīgas un 6 km no Jēkabpils pilsētas.

Salas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma Ziemeļu malā - Sēlijā - stiepjas gar Daugavas kreiso krastu 34 km garumā. Pagasta teritorijā ietilpst trešā lielākā Daugavas upes ģeogrāfiskā sala Sakas sala (tautā saukta Vidsala) – 890,1 ha liela, kuru no Daugavas atdala tās Sakas sānteka 7 km garumā. Domājams, ka Sakas sala varētu būt par iemeslu Salas pagasta nosaukumam.

Salas pagastam raksturīgas smagas, mitras, pārpurvotas augsnes, kā arī mālsmilts un smilšmāls. Pagasta teritorijas A daļa izsenis jau apgūta lauksaimniecības vajadzībām.

20. gs. vidū Salas pagastā tika veikti plaši ģeoloģiskās izpētes darbi dolomīta atradņu apzināšanai. Šo darbu gaitā pagastā atklātas un izpētītas 4 lielas atradnes: Birži-2, Birži-Mikelāni, Birži-Pūteļi un Salas. Kopējais dolomīta krājumu apjoms visās atradnēs aprēķināts 86,92 milj. m3.

Jau 1929. gadā Salas pagastā tika veikti kūdras iegulu pētījumi, kad sēlpilieša profesora Pētera Nomaļa vadībā pirmo reizi apzināja lielākos Latvijas purvus. Starp pētījumiem nozīmīgākie ir Gargrodes, Rožu, Bērzu-Melnais, Ēvaltu un Cūku purvi. Pēc visiem izpētes datiem, Salas pagastā atrodas 16 kūdras atradnes vai to daļas, kopējās platībās pārsniedzot 5 300 ha, bet rūpnieciski izmantojamā dziļuma robežās – 2 400 ha. Kopējie Salas pagasta kūdras resursi aplēsti 70,5 milj. m3 apjomā. Atradne Gargrode pašlaik tiek izstrādāta, tajā SIA Gargrode gadā vidēji izstrādā 24,52 tūkst. tonnu.

Natura 200 Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā ir iekļauti liegumi: Gargrodes purvs, Melnais purvs un Slapjo salu purvs.

Salas pagasts ir pakļauts upju erozijai un pārpurvošanās procesam. Īpaši Daugavas ielejā raksturīgi krastu (sānu) erozijas procesi. Tā pastiprinās palu laikā un lietavu periodā, paaugstinoties ūdens līmenim upēs un palielinoties straumes ātrumam.

Salas pagasts atrodas Daugavas lielbaseinā un Ziemeļsusējas baseinā, te atrodas Piestiņas, Rudzaites, Vīpītes, Pelītes, Podvāzes upes. 1 % Salas pagasta teritorijas atrodas plūdu riska zonā. Lietainos pavasaros un vasarās upes iziet no krastiem un applūdina plašu apkaimi, palienu pļavas, arī tīrumus un dārzus. Salas pagastā apdraudētākās zonas ir Sakas sala un Sakas sāntekas krasts no Jēkabpils pilsētas robežas līdz Sēlpils pagasta robežai, kas aizņem aptuveni 200 ha lielas platības. 2017. gada vasarā applūda arī pļavas Biržu pusē.

Uz Salas pagasta teritoriālo attīstību raugoties, 13. gs. 50. gados Livonijas ordenis pakļāva kultūrvēsturisko Sēlijas apgabalu, kur ietilpa arī tagadējā Salas pagasta teritorija. Pēc Livonijas kara (1558-1583) tā nonāca Kurzemes un Zemgales hercogistē. Tās 1617.g. satversmē jeb valdības formulārā bija noteikti 4 iecirkņi, tostarp, Sēlpils virspilskunga tiesa (iecirknis), kurā ietilpa arī Salas pagasts. Pēc hercogistes pievienošanas Krievijai (1795) - Salas pagasts nonāca Krievijas impērijas sastāvā, bet 19. gs. 2. pusē tas bija Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķī. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā - 20. gs. 20. gados, Salas pagasts ietilpa Jēkabpils apriņķī. Tā kā pagasts ar tādu pašu nosaukumu bija arī Rīgas apriņķī, tad no 1925. gada Jēkabpils apriņķa Salas pagastu pārdēvēja par Ābeļu pagastu. 1945. gadā Ābeļu pagastā izveidoja Salas ciemu, kura robeža laika gaitā vairākkārt tika mainītas. 1973. gadā Salas ciemam pievienoja Biržu ciemu, pēc tam Viesītes  un Vārnavas ciemus. 1990. gadā Salas ciems pārtapa par Salas pagastu, bet 1991. gadā no tā atdalīja Viesītes ciemu un daļu no Vārnavas ciema.

Pakalpojumus un sociālo infrastruktūru Salas pagastā nodrošina Salas novada dome, pirmsskolas izglītības iestāde “Ābelīte”, Biržu pamatskolas, Salas vidusskola ar sporta zāli, Salas kultūras nams un Biržu Tautas nams, 3 ģimenes ārstu prakses, aptieka, veikali, kafejnīca, sadzīves pakalpojuma sniedzēji (frizētavas, masāžas u.c.).

Salas pagastā ir 7 ciemi: Biržu, Dolomīta, Gravānu, Indrānu, Ošānu, Putnukalnu un Salas. Kopumā pagastā ir uzskaitītas 348 mājas un 438 uzņēmumi. Lielākie no tiem ir: SIA Kontekss, SIA Dona, SIA Sēlijas Mežs, SIA Rītausma, SIA Jēkabpils autobusu parks, SIA Falko-2, SIA  Jēkabpils dolomīts, SIA UV Serviss, SIA Sakas Birch, SIA Māju Koks, SIA Gargrode (uzņēmumi ir sarindoti pēc apgrozījuma apjoma, kas pārsniedz 1 milj. 2017. gadā). Biržu pusē ir plaši attīstījusies lauksaimniecība.

Biržos atrodas Svētās Annas evaņģēliski – luteriskā baznīca un darbojas Biržu ev.-lut. draudze. Pirmā koka baznīca Biržos būvēta 1567. gadā, tikai 1848. gadā tapa pirmā mūra baznīca, kas I pasaules karā bija nopostīta. 1926. gadā baznīca savu darbību atsāka. II pasaules karā baznīca atkal cieta un turpmākajos padomju okupācijas gados tur darbojās šūšanas fabrikas Asote filiāle - vatelīna apstrādes cehs. Patlaban baznīcu ir atguvusi Biržu draudze, tā lēnām tiek atjaunota. Baznīcas pagalmā atrodami I pasaules karā kritušo vācu karavīru kapavietas kā arī savulaik visu cienītā mācītāja Lundberga kapavieta ar pieminekli un viņa uzticamā palīga – baznīcas ķestera un skolmeistara Anša Līventāla atdusas vietas.

Salas pagastā darbojas 3 kapsētas – Auzānu, Biržu un Dzelznavas, kuras apsaimnieko un izmanto Salas novada pašvaldība. Pie Dzelznavas kapsētas ir kapliča ar saldētavu un telpām, kur iespējams noturēt izvadīšanas ceremoniju.

Salas pagastā ir labi attīstīta ceļu transporta struktūra. Pagastu šķērso valsts autoceļi: Jaunjelgava – Jēkabpils (P 76), Ilūkste – Bebrene – Birži (P 72) un Jēkabpils – Lietuvas robeža (Nereta) (P 75). Pašvaldības ceļu kopējais garums ir 89,78 km un 10,235 km ielas.

Salas pagastā atrodas 2 valsts nozīmes un 23 objekti ar kultūrvēsturisku nozīmi, kas nav iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ir: Priednieku – Boķu senkapi (11. gs. agrā un vidējā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauks). Izpētīti 9 seno sēļu apbedījumi, iegūti 838 atradumi (dzelzs darbarīki, ieroči, bronzas rotas lietas u.tml.) un Stuburu apmetne, tur atrastas māla trauku lauskas un dzelzs rūdas kausējumu atliekas.

Pie arhitektūras pieminekļiem var  pieskaitīt Biržu Svētās Annas ev.-lut. baznīcu un bijušo Biržu mācītājmuižu (19. gs. 1. puse), Biržu muižas apbūve (19. gs.). Pie industriālajiem pieminekļiem pieskaitāms laukakmeņiem bruģēts ceļa posms (19. gs. beigas) 1 km garumā. Dabā vēl arvien atrodama Dzelzs manufaktūras vieta, kas darbojās 17.-18. gs. Vairāk informācijas par kultūrvēsturiskajiem objektiem jūs atradīsiet Salas novada mājaslapas vietnes www.salasnovads.lv  sadaļa Tūrisms.

 

Atvainojamies, informācija par Sēlpils pagastu vēl top.

 

 

 

Koda tests