Audžuģimenes

Katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē. Ja tā nav bioloģiskā ģimene, tad ģimenisko vidi var nodrošināt arī audžuģimene.

Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu, jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Ja pretendentam ir vairāk vai mazāk gadu, bāriņtiesā obligāti būs jāiesniedz psihologa atzinums. Katrā ziņā – nav nekā neiespējama: ir gadījumi, kad audžuģimenes statusu iegūst un bērnu audzina arī septiņdesmitgadīgi cilvēki – viss atkarīgs no konkrētās situācijas. Audžuģimene var būt gan laulāts pāris, gan persona – vīrietis vai sieviete. Kopīgu audžuģimenes statusu nevar iegūt pāris, kas nav oficiālā laulībā. Ja viņi tomēr grib audzināt svešu bērnu, audžuģimenes statuss tiks piešķirts vienam no viņiem.

Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenei, jabērna vecāki ir miruši, bērns ir atrasts, izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai vecāki ilgstoši slimo. Tomēr visbiežākie iemesli, kādēļ bērns nonāk audžuģimenē, ir: bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības vai bērna aprūpes tiesības; kā arī tad, ja bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos. Vienas audžuģimenes ikdienas aprūpē nedrīkst būt vairāk par 10 bērniem, tai skaitā audžubērni, bioloģiskie bērni, aizbildnībā esošie un adoptētie bērni.

Kā kļūt par audžuģimeni

1. Jāgriežas dzīvesvietas bāriņtiesā, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, jāiesniedz iesniegums noteiktā formā par audžuģimenes statusa piešķiršanu, kā arī ģimenes ārsta, psihiatra un narkologa atzinums par veselības stāvokli.

Izziņa par veselības stāvokli jāsaņem no sava ģimenes ārsta, jo tieši viņš bāriņtiesai dos pirmo signālu, vai esat piemērots pāris vai persona audžuģimenes statusa iegūšanai. Iespējams, ģimenes ārsts, zinot savu pacientu veselības stāvokli, dzīvesveidu un citas pazīmes, var likt savu lēmumu vēl apdomāt. Savukārt psihiatra un narkologa atzinums vajadzīgs, lai bērns nenonāktu tikpat sliktos vai vēl sliktākos apstākļos nekā bija. Bāriņtiesa atzinumus izvērtēs un lems par turpmāko rīcību. Papildus bāriņtiesa topošo audžuģimeni var sūtīt arī pie psihologa, lai saņemtu viņa atzinumu par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

2. Bāriņtiesa mēneša laikā izskata dokumentus, izpēta laulāto (personas) dzīves apstākļus, kā arī motivāciju un spējas audzināt bērnu.

Dzīves apstākļu izpēte nozīmē, ka bāriņtiesas darbinieki dosies uz jūsu dzīvesvietu un novērtēs, vai apstākļi ir piemēroti bērnu dzīvei. Bāriņtiesas darbinieki aprunāsies ar visiem mājiniekiem, izzinot, vai viņi ir ar mieru svešu bērnu uzņemšanai. Var gadīties, ka, piemēram, vecmāmiņa vai vecākais dēls ir pret. Tāpat bāriņtiesa noskaidros jūsu motivāciju kļūt par audžuģimeni. Visbiežāk tā ir cilvēcīga vēlme palīdzēt, kristīgi principi, par audžuģimeni kļūst arī cilvēki, kas savus bērnus izaudzinājuši vai zaudējuši.

3. Bāriņtiesa sniedz atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

4. Audžuģimene bez maksas noklausās mācību kursu.

Šādus 60 stundu izglītojošus kursus pusotra mēneša garumā Labklājības ministrija rīko divas reizes gadā gan Rīgā, gan novados atkarībā no pieprasījuma. Kursos topošajiem audžuvecākiem stāsta gan par likumdošanu, gan bērnu psiholoģiju, aprūpi, rīcību krīzes situācijās utt. Kursu beigās jākārto eksāmens. Gadoties, ka kāds nobīstas un uz to neatnāk, bet nav gadījumu, kad eksāmenā persona nevarētu atbildēt uz jautājumiem.

5. Bāriņtiesa 15 dienu laikā pēc mācību kursa beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu) un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu. 

Tagad, kad pārim vai personai ir skaidrs, kādas rūpes viņiem jāuzņemas, bāriņtiesa vēlreiz pārrunā, vai topošie audžuvecāki nav pārdomājuši. Ja nē – viņiem tiek piešķirts audžuģimenes statuss, kas tiek reģistrēts īpašā datubāzē, pēc kuras bāriņtiesas var meklēt mammu un tēti pamestībā nonākušiem bērniem. Audžuģimenei ir tiesības norādīt, kāda vecuma bērnus tā var un nevar uzņemt. Ja, teiksim, tuvumā nav bērnudārza, ģimene var lūgt pēc lielākiem bērniem.

Zemnieku saimniecības lieliski saprotas ar pusaudžiem, īpaši puikām, ja viņiem tur ir iespēja strādāt ar tehniku. Ir ģimenes, kas labprātāk ņem zīdaiņus. Tomēr atturīgi bāriņtiesa skatīsies uz audžuģimeni, kas būs ar mieru ņemt pie sevis tikai noteikta izskata bērnu, bet no citiem piedāvājumiem vairākkārt atteiksies. Audžuģimenes statusu šādai ģimenei var atteikt. Arī ģimene pati uz laiku vai pavisam var atteikties no audžuvecāku statusa, ja tam ir kāds iemesls – mājas kapitālais remonts, vēlēšanās atpūsties pēc iepriekšējo bērnu uzņemšanas, pārmaiņas dzīvē utt.

6. Tiek noslēgts līgums starp audžuģimeni un pašvaldību.

Kad atrasts konkrēts bērns vai bērni, kurus var pieņemt noteiktā audžuģimene, bāriņtiesa ģimeni rakstiski informē par bērnu un viņa līdzšinējo dzīvi: vecumu, rakstura īpašībām un īpatnībām utt. Tikai tad tiek noslēgts savstarpējs līgums. Mazākais termiņš, uz kādu to var noslēgt, ir pusgads, bet parasti līgumu slēdz uz gadu un tad vajadzības gadījumā pagarina.

Ko saņem audžuģimene?

Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu no 2018.gada 1.janvāra ir atkarīga no aprūpē esošo bērnu skaita.

Par vienu audžuģimenē pieņemto bērnu atlīdzības apmērs mēnesī ir vienāds ar bērna kopšanas pabalsta apmēru personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, kas ir 171 eiro. Ja audžuģimenē pieņemti divi bērni, atlīdzības apmērs ir 222,30 eiro, bet, ja trīs un vairāk bērnu – 273,60 eiro.

No 2018.gada 1.janvāra par audžuvecākiem, kuri saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un nav sociāli apdrošinātas personas (nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), valsts veic sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.

Vēl audžuvecāki saņem pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei pašvaldības noteiktā apmērā. Pabalsta vietā var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērnam nepieciešamas lietas. Te situācija katrā pašvaldībās atšķiras. Salas novada pašvaldība ikmēneša pabalstu bērna uzturam audžuģimenē piešķir 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru bērnu, tas ir, 215 eiro (kopš 2018.g.). Pašvaldība var ģimenei piedāvāt palīdzību no humānās palīdzības krājumiem utt. Pašvaldībai ir tiesības prasīt atskaiti par to, kur piešķirtā summa iztērēta. Tāpat audžuģimenei jāatskaitās bāriņtiesai par bērna attīstību.

Vēl audžuģimene saņem pašvaldības sociālā darbinieka atbalstu un palīdzību problēmu risināšanā, bet Labklājības ministrija audžuģimenēm piedāvā saņemt bezmaksas psiholoģisko palīdzību, kā arī informatīvo un metodisko atbalstu un apmācību.