Pagasti

SALAS PAGASTS SALAS NOVADĀ

Salas pagasts ir viens no diviem Salas novada pagastiem (Salas un Sēlpils). Tā kopējā platība ir 19 516,1 ha. Pagasta centrs Sala atrodas 140 km no Rīgas un 6 km no Jēkabpils pilsētas.

Salas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma Ziemeļu malā - Sēlijā - stiepjas gar Daugavas kreiso krastu 34 km garumā. Pagasta teritorijā ietilpst trešā lielākā Daugavas upes ģeogrāfiskā sala Sakas sala (tautā saukta Vidsala) – 890,1 ha liela, kuru no Daugavas atdala tās Sakas sānteka 7 km garumā. Domājams, ka Sakas sala varētu būt par izcelsmes iemeslu Salas pagasta nosaukumam.

Salas pagastam raksturīgas smagas, mitras, pārpurvotas augsnes, kā arī mālsmilts un smilšmāls. Pagasta teritorijas A daļa izsenis jau apgūta lauksaimniecības vajadzībām.

20. gs. vidū Salas pagastā tika veikti plaši ģeoloģiskās izpētes darbi dolomīta atradņu apzināšanai. Šo darbu gaitā pagastā atklātas un izpētītas 4 lielas atradnes: Birži-2, Birži-Mikelāni, Birži-Pūteļi un Salas. Kopējais dolomīta krājumu apjoms visās atradnēs aprēķināts 86,92 milj. m3.

Jau 1929. gadā Salas pagastā tika veikti kūdras iegulu pētījumi, kad sēlpilieša profesora Pētera Nomaļa vadībā pirmo reizi apzināja lielākos Latvijas purvus. Starp pētījumiem nozīmīgākie ir Gargrodes, Rožu, Bērzu-Melnais, Ēvaltu un Cūku purvi. Pēc visiem izpētes datiem, Salas pagastā atrodas 16 kūdras atradnes vai to daļas, kopējās platībās pārsniedzot 5 300 ha, bet rūpnieciski izmantojamā dziļuma robežās – 2 400 ha. Kopējie Salas pagasta kūdras resursi aplēsti 70,5 milj. m3 apjomā. Atradne Gargrode pašlaik tiek izstrādāta, tajā SIA Gargrode gadā vidēji izstrādā 24,52 tūkst. tonnu.

Natura 200 Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā ir iekļauti 4 liegumi: Rožu purvs, Gargrodes purvs, Melnais purvs un Slapjo salu purvs.

Salas pagasts ir pakļauts upju erozijai un pārpurvošanās procesam. Īpaši Daugavas ielejā raksturīgi krastu (sānu) erozijas procesi. Tā pastiprinās palu laikā un lietavu periodā, paaugstinoties ūdens līmenim upēs un palielinoties straumes ātrumam.

Salas pagasts atrodas Daugavas lielbaseinā un Ziemeļsusējas baseinā, te atrodas Piestiņas, Rudzaites, Vīpītes, Pelītes, Podvāzes upes. 1 % Salas pagasta teritorijas atrodas plūdu riska zonā. Lietainos pavasaros un vasarās upes iziet no krastiem un applūdina plašu apkaimi, palienu pļavas, arī tīrumus un dārzus. Salas pagastā apdraudētākās zonas ir Sakas sala un Sakas sāntekas krasts no Jēkabpils pilsētas robežas līdz Sēlpils pagasta robežai, kas aizņem aptuveni 200 ha lielas platības. 2017. gada vasarā applūda arī pļavas Biržu pusē.

Uz Salas pagasta teritoriālo attīstību raugoties, 13. gs. 50. gados Livonijas ordenis pakļāva kultūrvēsturisko Sēlijas apgabalu, kur ietilpa arī tagadējā Salas pagasta teritorija. Pēc Livonijas kara (1558-1583) tā nonāca Kurzemes un Zemgales hercogistē, kuras 1617.g. satversmē jeb valdības formulārā bija noteikti 4 iecirkņi, tostarp, Sēlpils virspilskunga tiesa (iecirknis), kurā ietilpa arī Salas pagasts. Pēc hercogistes pievienošanas Krievijai (1795) - Salas pagasts nonāca Krievijas impērijas sastāvā, bet 19. gs. 2. pusē tas bija Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķī. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā - 20. gs. 20. gados, Salas pagasts ietilpa Jēkabpils apriņķī. Tā kā pagasts ar tādu pašu nosaukumu bija arī Rīgas apriņķī, tad no 1925. gada Jēkabpils apriņķa Salas pagastu pārdēvēja par Ābeļu pagastu. 1945. gadā Ābeļu pagastā izveidoja Salas ciemu, kura robežas laika gaitā vairākkārt tika mainītas. 1973. gadā Salas ciemam pievienoja Biržu ciemu, pēc tam Viesītes  un Vārnavas ciemus. 1990. gadā Salas ciems pārtapa par Salas pagastu, bet 1991. gadā no tā atdalīja Viesītes ciemu un daļu no Vārnavas ciema. 2009. gada teritoriālās  reformas Latvijā rezultātā, Salas un Sēlpils pagasti apvienojās Salas novadā.

Pakalpojumus un sociālo infrastruktūru Salas pagastā nodrošina Salas novada dome, pirmsskolas izglītības iestāde “Ābelīte”, Biržu pamatskola, Salas vidusskola ar sporta zāli, Salas kultūras nams un Biržu Tautas nams, 3 ģimenes ārstu prakses, aptieka, veikali, kafejnīca, sadzīves pakalpojuma sniedzēji (frizētavas, masāžas u.c.).

Salas pagastā darbojas 3 kapsētas – Auzānu, Biržu un Dzelznavas, kuras apsaimnieko un izmanto Salas novada pašvaldība. Pie Dzelznavas kapsētas ir kapliča ar saldētavu un telpām, kur iespējams noturēt izvadīšanas ceremoniju.

Salas pagastā ir 7 ciemi: Biržu, Dolomīta, Gravānu, Indrānu, Ošānu, Putnukalnu un Salas. Kopumā pagastā ir uzskaitītas 348 mājas un 438 uzņēmumi. Lielākie no tiem ir: SIA Kontekss, SIA Dona, SIA Sēlijas Mežs, SIA Rītausma, SIA Jēkabpils autobusu parks, SIA Falko-2, SIA Jēkabpils dolomīts, SIA UV Serviss, SIA Sakas Birch, SIA Māju Koks, SIA Gargrode (uzņēmumi ir sarindoti pēc apgrozījuma apjoma, kas pārsniedz 1 milj. 2017. gadā). Biržu pusē ir plaši attīstījusies lauksaimniecība.

Biržos atrodas Svētās Annas evaņģēliski – luteriskā baznīca un darbojas Biržu ev.-lut. draudze. Pirmā koka baznīca Biržos būvēta 1567. gadā, tikai 1848. gadā tapa pirmā mūra baznīca, kas I pasaules karā bija nopostīta. 1926. gadā baznīca savu darbību atsāka. II pasaules karā baznīca atkal cieta un turpmākajos padomju okupācijas gados tur darbojās šūšanas fabrikas Asote filiāle - vatelīna apstrādes cehs. Patlaban baznīcu ir atguvusi Biržu draudze, tā lēnām tiek atjaunota. Baznīcas pagalmā atrodamas I pasaules karā kritušo vācu karavīru kapavietas kā arī savulaik visu cienītā mācītāja Jākoba Florentīna Lundberga (1782-1858) un viņa uzticamā palīga – baznīcas ķestera un skolmeistara Anša Līventāla (1803—1878) atdusas vietas.

Salas pagastā ir labi attīstīta ceļu transporta struktūra. Pagastu šķērso valsts autoceļi: Jaunjelgava – Jēkabpils (P 76), Ilūkste – Bebrene – Birži (P 72) un Jēkabpils – Lietuvas robeža (Nereta) (P 75). Pašvaldības ceļu kopējais garums ir 89,78 km un 10,235 km ielas.

Salas pagastā atrodas 2 valsts nozīmes un 23 objekti ar kultūrvēsturisku nozīmi, kas nav iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ir: Priednieku – Boķu senkapi (11. gs. agrā un vidējā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauks), izpētīti 9 seno sēļu apbedījumi, iegūti 838 atradumi (dzelzs darbarīki, ieroči, bronzas rotas lietas u.tml.) un Stuburu apmetne, tur atrastas māla trauku lauskas un dzelzs rūdas kausējumu atliekas.

Pie arhitektūras pieminekļiem var pieskaitīt Biržu Svētās Annas ev.-lut. baznīcu, bijušo Biržu mācītājmuižu (19. gs. 1. puse) un Biržu muižas apbūvi (19. gs.). Pie industriālajiem pieminekļiem pieskaitāms laukakmeņiem bruģēts ceļa posms (19. gs. beigas) 1 km garumā. Dabā vēl arvien atrodama Dzelzs manufaktūras vieta, kas darbojās 17.-18. gs. Vairāk informācijas par kultūrvēsturiskajiem objektiem jūs atradīsiet Salas novada mājaslapas vietnes www.salasnovads.lv  sadaļa Tūrisms.