Sēlpils pilskalnu iepazīst tūrisma speciālisti no Lietuvas

Tūrisma maršruta "Baltu ceļš" ietvaros

16:55, 22.Augusts, 2019 , Projekti , Tūrisms
Sēlpils pilskalnu iepazīst tūrisma speciālisti no Lietuvas

Mēs, baltu pēcnācēji, esam apņēmušies saglabāt un nodot turpmākajām paaudzēm mūsu senču dzīvesziņu. Lai to paveiktu, Zemgales Plānošanas reģions, kopā ar Latvijas (to starp Salas novadu) un Lietuvas partneriem, projekta ietvaros, izveidojis starptautisku tūrisma maršrutu “Baltu ceļš”. Tā garums -  2 145 km, veidots Kuršu (~790 km), Zemgaļu (~620 km) un Sēļu (~735 km) lokos. Katrs no lokiem ietver teritoriju gan Latvijā, gan Lietuvā, kur meklējami senie kurši, zemgaļi un sēļi – daļa no baltu maztautām.

Vairāk kā 110 tūrisma objektu ļaus izzināt šo trīs baltu maztautu vēsturi, kultūru un tradīcijas.  Viens no šī tūrisma maršruta pieturpunktiem atrodas Salas novadā - Sēlpils pilskalns Sēlpils pagastā, kas mūsdienās no cietzemes vairs nav pieejams un skatāms no Daugavas krasta Zvejnieklīcī.

Lai iepazītu jaunizveidoto tūrisma maršrutu “Baltu ceļš”, Zemgales Plānošanas reģions Lietuvas tūrisma speciālistiem piedāvāja divu dienu ekskursiju pa Sēlijas un Zemgales maršrutā iekļautajām apskates vietām. Ekskursijas grupu pārstāvēja Lietuvas sociālo mediju, profesionālo ceļojumu aģentūru, tūrisma gidu, dažādu masu mediju pārstāvji un fotogrāfi.

21. augustā viņi ciemojās Salas novadā, ar mērķi iepazīt Sēlpils pilskalnu. Salas novada pašvaldība organizēja ekskursiju pa Daugavu, izmantojot biedrības “Prast” kuģīša “Vīgante” pakalpojumu. Tādējādi, ekskursijas grupa varēja apskatīt Sēlpils pilskalnu ar viduslaiku pilsdrupām tuvplānā. Tūristu grupai pašvaldība prezentēja arī vienu no četriem rekonstruētajiem 12. gs. sēļu arheoloģiskajiem tērpiem.

Senais baltu cilšu dzīvesvietas liecinieks Sēlpils pilskalns ar koka pili, līdz 13.gs. sākumam bija senās Sēlijas valdnieku pils un sēļu politiski ekonomiskais centrs, kurā ietilpa vairākas apdzīvotās apmetnes. Rosīgāka dzīve Sēlpilī norisinājās 10.-12.gs., kad tika apdzīvots viss pilskalna plakums vairāk nekā 1 ha plašumā. Arheoloģiskajos izrakumos 20.gs. 60. gados šeit iegūtas Latvijā vissenākās liecības par cilvēka klātbūtni – vācu mūra pils un sēļu koka pils slāņos bija iejauktas krama šķilas, kasīkļi un bultu uzgaļi, kas pēc formas attiecināmi uz paleolīta jeb senākā akmens laikmeta beigu posmu (datējami ar ~ 9.g.t.p.m.ē). Atkarībā no ūdens līmeņa, mūsdienās Sēlpils pilskalna sala Daugavā atrodas līdz 2 m virs ūdens un garumā var sasniegt līdz 150 m. Arī lielākā daļa viduslaiku mūra pilsdrupu atrodas zem ūdens.

Informāciju sagatavoja: Jolanta Grandāne
Sabiedrisko attiecību un tūrisma lietu speciāliste
Salas novada pašvaldība
Tālrunis: 29156210
E-pasts: referente@salas.lv

 

 

Lietuvas tūroperatoru, žurnālistu un fotogrāfu ciemošanās un starptautiskā maršruta "Baltu ceļš" punkta - Sēlpils pilskalna apskate, 21. augustā, 2019