Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāni nākotnē iedzīvotājiem izmaksās dārgāk

09:12, 25.Novembris, 2020 , Novada ziņas , Dažādi
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāni nākotnē iedzīvotājiem izmaksās dārgāk

Pagājušonedēļ visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos (AAR) notika sanāksmes par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto plāna projektu “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam”. Tas ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-935), un ar to iepazīties var šeit.

Sanāksmēs VARAM pārstāvji informēja par plāna projektu, savukārt SIA “Geo Consultants” iepazīstināja ar investīciju vajadzību izvērtējumu un no tā izrietošajām prioritārajām darbībām plāna projekta mērķu sasniegšanai. Plāna projekts paredz arī AAR robežu pārskatīšanu un atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu samazināšanu.

Kopsavilkums par atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna reģionālajās diskusijās izteiktajiem priekšlikumiem:

  • Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns (AAVP) veidots sasteigti, nav izmantoti pēdējie atjauninātie dati reģionos, nav notikušas konsultantu un atkritumu apsaimniekošanas reģionu profesionāļu diskusijas, jaunās AAR robežas noteiktas uz pieņēmumu pamata.
  • Desmit AAR izveidoti pēc tehniski ekonomisko plānu (aprēķinu analīzes) izstrādes katram reģionam, ieguldīti ES līdzekļi, pašvaldību uzņēmumiem un kopuzņēmumiem ar privātajiem komersantiem ir saistības, pašvaldības galvojušas šiem uzņēmumiem, ir noslēgti iepirkuma līgumi par sadzīves atkritumu savākšanu, atkritumu radītājiem noteikta maksa par pakalpojumu, bet nav paredzēts pārejas periods, netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, nav skaidras vīzijas juridiskajos jautājumos.
  • Lēmumus par AAR pārvaldības jautājumiem nedrīkst pieņemt bez pašvaldību ziņas, jo tās ir atbildīgas par sadzīves atkritumu savākšanu, par tīru teritoriju un apmierinātu iedzīvotāju kopumu.
  • VARAM daudz lielāka vērība jāvelta aprites ekonomikas jautājumiem – atkritumu mazināšanai, otrreiz lietojamu un pārstrādājamu materiālu izmantošanai, katra dalīti vāktu atkritumu veida beigu statusa noteikšanai un izmantošanai, ekonomiski pamatotu dalīti savākto atkritumu (pārstrādes materiālu) apjomu un pārstrādes jaudu scenāriju modelēšanai, lai sasniegtu valsts (ES) uzņemtos mērķus, jo ir bezjēdzīgi dalīti vākt atkritumus (riepas, tekstilu, bioloģiski noārdāmos, būvniecības un citus atkritumus), ja nav skaidri saprotams, kur un kā šo materiālu pārstrādās un kur varēs izmantot šo pārstrādāto materiālu.
  • Bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem ir jāparedz vismaz trīs atšķirīgi scenāriji – zaļajiem parku un dārzu atkritumiem, pārtikas atkritumiem no sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības 5 vietām un pārtikas atkritumiem no mājsaimniecībām. Nav pētīta pārtikas atkritumu reģenerācijas iespēja jau esošajās koģenerācijas stacijās.
  • Dabas resursu nodokļa atņemšana un ļoti lēna tā atjaunošana pašvaldībām samazina iespējas uzlabot atkritumu infrastruktūru teritorijās, kopā ar AAR reformu nav paredzētas valsts investīcijas šim mērķim, ES līdzekļi vēl tiek tikai plānoti.
  • AAVP drīkst apstiprināt tikai tās nodaļas, kas precizētas un saskaņotas, bet pārējais jālemj atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem plāniem, ko pēc tam var papildināt valsts plānā, īpaši par AAR robežu noteikšanu un institucionālo pārvaldību. LPS saka paldies visiem, kuri iesaistījās reģionālajās diskusijās, un aicina sūtīt VARAM precizētus savas teritorijas datus, kā arī līdz 1. decembrim gaida priekšlikumus par citām AAVP nodaļām, lai varētu tos kopā aizstāvēt starpministriju saskaņošanas sanāksmē, kas plānota 2. decembrī.

Informāciju sagatavoja: Sniedze Sproģe
LPS padomniece

Uzziņai:

Pašlaik Latvijas teritorija ir sadalīta 10 atkritumu apsaimniekošanas reģionos (AAR), katra reģiona vienojošais elements ir sadzīves atkritumu apglabāšanas poligons (SAP).

Pamatpieņēmumi un kritēriji jaunajā valsts plānā AAR un infrastruktūras optimizācija paredz, ka sekmīgai atkritumu apsaimniekošanas sektorā noteikto mērķu sasniegšanai ir nepieciešama atkritumu apsaimniekošanas sistēmas centralizācija. Tostarp, paredzēts apvienot Dienvidlatgales AAR, Austrumlatgales AAR un daļu no Vidusdaugavas AAR (poligons "Dziļā Vāda" Krustpils novadā), izveidojot Latgales AAR, kas atrodas pie Daugavpils. Pašvaldību (pēc administratīvi teritoriālās reformas) piekritība plānotajam Latgales AAR: Daugavpils,  Rēzekne un Jēkabpils pilsētas, kā arī Ludzas, Rēzeknes, Augšdaugavas, Krāslavas, Līvānu, Preiļu, Aizkraukles un Jēkabpils novadi.

Poligonā "Dziļā Vāda" nākotnē paredzēta tikai bioloģiski noārdāmo atkritumu (BTA) sagatavošana pārstrādei un reģenērācijai, kā arī daļēja to pārstrāde. Savukārt, sadzīves atkritumus paredzēts vest un apglabāt uz Latgales AAR, tas ir, Daugavpili.